Sēnes - olbaltumviela vai ogļhidrāti?

Vecu jautājumu, par kuru daudzi uztura speciālisti un tie, kuri skatās figūras spēli, bet ļoti priecājuši par sēnēm, - tas ir tas, ko vairāk šajā olbaltumvielu vai ogļhidrātu produktā. Mēģināsim noskaidrot, vai sēņu olbaltumvielu saturs un kādā saturā.

Olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu saturs sēnēs

Sēnes, tāpat kā jebkurš cits augu izcelsmes produkts, satur daudzas lietderīgas vielas un vitāli svarīgas mikroelementus. Ar savu sastāvu sēnes ir vairāk kā dārzeņi, taču tajās ir vairāk derīgu īpašību. Sēņu olbaltumvielu daudzums atšķiras no tā veida un pat augļu ķermeņa daļas. Piemēram, jauna sēnīte, maksimālais olbaltumvielu saturs ir zem spoārā slāņa vāciņa. Tomēr šeit rodas vēl viena problēma: ne visi proteīni, kas atrodas sēnīšā, organismā viegli uzsūcas. Lai iegūtu vislielāko labumu, sasmalciniet produktu mazos gabaliņos. Šajā gadījumā organisms asimilē 70% olbaltumvielu. Vēl lielāku procentu (88%) var iegūt, ja viens patērē sēņu pulveri, kas iegūts no sausa produkta.

Attiecībā uz ogļhidrātiem, pēc to pieejamības, sēnes var droši attiecināt uz dārzeņiem. Starp ogļhidrātiem šajā produktā ir arī tādi, kurus var atrast tikai sēnes. Saskaroties ar termisko apstrādi, ogļhidrāti un šķiedra tiek pārvērsti par vienkāršākajiem mikroelementiem, kurus organismā labi absorbē. Jāatzīmē, ka tikai no šī sēnīte var iegūt ne mazāk noderīgas vielas - glikogēnu (dzīvnieku cieti) un insulīnu.

Sēnes sastāvā esošie tauki ir mazākie. Viņu mīnuss produktā ir tāds, ka cilvēka ķermenis to nepietiekami absorbē, un tāpēc tas nerada īpašu labumu, kā arī kaitējumu.

Tādējādi, atbildot uz jautājumu, ka šādām sēnēm - olbaltumvielām vai ogļhidrātiem nevar viennozīmīgi atbildēt. Tas satur gan elementus, gan dažādās proporcijās.