Šajā rakstā mēs jums pastāstīsim, kā notiek tēzes vecāku tiesību atņemšanas procedūra attiecībā uz alimentiem nemaksāšanu Ukrainā un Krievijā un vai šāds pāvests saglabā pienākumu nākotnē nodrošināt materiālu atbalstu saviem bērniem.
Apdrošinājuma ņēmēja tēva atņemšanas kārtība alimentu nemaksāšanai
Krievijā, Ukrainā un lielākajā daļā citu juridisko valstu šīs procedūras uzsākšana notiek tikai tiesu sistēmā. Šajā gadījumā visos gadījumos, kad bērna māte atsaucas uz savu nostāju par ļaunprātīgu izvairīšanos no alimentu samaksas, visos gadījumos jāapstiprina ar attiecīgiem dokumentiem.
Šādā situācijā prasītājam ir jābūt tiesas lēmumam uzlikt pienākumu atbildētājam samaksāt alimenti un, turklāt, dažādus apstiprinājumus, ka bērna tēvs atsakās izpildīt šo prasību. Jo īpaši cilvēks var tikt atzīts par ļaunprātīgu vainīgo, ja viņš apzināti veic šādas darbības:
- kavēt maksājumu ilgāku laiku, ne mazāk kā 4 secīgus mēnešus;
- sistemātiski maina dzīvesvietu un nepaziņo par savu bērnu māti, kā arī par tiesu izpildītāja dienestu;
- Nenovietojiet darbu oficiāli;
- ignorē brīdinājumus no valsts iestādēm;
- atsakās atmaksāt uzkrāto parādu;
- slēpj savus patiesos ienākumus.
Sagatavojusi nepieciešamo dokumentu paketi, bērna mātei jāiesniedz tiesas prāvs un jānosūta tiesa drupas tēva oficiālās reģistrācijas vietā. Ļoti reti šādu paziņojumu iesniedz ne bioloģiskā māte, ne bērna likumīgais pārstāvis. Protams, lielākajā daļā gadījumu sievietes šajā situācijā nevar iztikt bez profesionālu juristu palīdzības, bet faktiski nav grūti sagatavot nepieciešamos pierādījumus un aprakstīt pašreizējo situāciju tiesas procesā.
Vai alimenti tiek maksāti, ja tēvam ir atņemtas vecāku tiesības?
Bieži tiesas procesa sagatavošanas laikā gan bērna māte, gan tēvs interesējas par to, vai vecāku tiesību atņemšana atbrīvo alimentus. Patiesībā likums neatbrīvo neuzmanības vecākus no pienākuma materiāli nodrošināt bērnu un maksāt mātes alimentiem pat tad, ja tiesa pieņem attiecīgu lēmumu.
Pēc vecāku tiesību atņemšanas tēvam būs jāmaksā alimenti līdz viņa pēcnācēju vecumam, taču šī procedūra paredz vairākus ierobežojumus. Jo īpaši no šī brīža pāvests zaudēs dažas no tiesībām, kuras viņam piešķir likums, proti:
- audzināt bērnu;
- pieprasot bērnu no citiem cilvēkiem;
- saņemt uzturlīdzekļus no bērniem, kas sasnieguši pilngadību;
saņemt jebkuru bērnam piederošu īpašumu, nododot mantojumu; - piedalīties bērnu pieņemšanā no trešajām pusēm;
- piekrist viņa pēcnācēju emancipācijai;
- saņemt sociālos pabalstus un citus pabalstus ģimenēm ar bērniem;
- saņemt pensiju bērna nāves gadījumā.