Viens no svarīgākajiem bērna audzināšanas brīžiem, kurus vecāki un izglītības iestādes pievērš uzmanību, ir viņu valsts pilsoņa izglītība personā, kas savā dzimtenē zina sevi kā vienotu veselumu un ir gatava aizstāvēt savu valsti un brīvību.
Pilsonības izglītība sākas agrā bērnībā - vecāku stāsti par vēsturi, kultūru, nacionālajām tradīcijām, dabu un valsts sasniegumiem. Ar vecāku palīdzību personīgais piemērs ir bērna cienība un lepnums par viņu tēviņu, atbildība par savas valsts likteni, cieņa pret nacionālajām tradīcijām un spēja atrast kopīgu valodu ar citām tautām un kultūrām.
Skolēnu pilsoniskā izglītība
Studentu pilsoniskā izglītība ir atbildīga ne tikai par ģimeni, bet arī skolēnu izglītības iestāžu skolotājiem. Šajā nolūkā mūsdienu skolēnu pilsoniskās izglītības metodes ietver patriotisma veidošanos, pāreju no konkrētiem dzīves mirkļiem uz abstraktu, kopēju pilsonības izpratni.
No rūpīgas attieksmes pret mājām, skolu, cieņu pret klasesbiedriem un skolotājiem, zināšanām un izpratni par šāda veida vēsturi, pilsētu, vietējo tradīciju un folkloras izpēti, ka sākas izpratne par ģimenes, mazas dzimtenes un savas valsts vērtību. Bērna mīlestības sajūta tēvzemei ir jāaplūko ar personīgo emocionālo pieredzi un saiknēm, un patriotisma pamatā jābūt tā, ka sevi atzīst par vienu ar tautu un valsti. Nevajadzētu aizmirst, ka patriotisms nenotiek bez cieņas pret citām valstīm un tautām ar savu kultūru un valstiskumu, kas ir vienlīdzīgi un vienlīdzīgi salīdzinājumā ar viņu pašu kultūru.
Jauniešu pilsoniskā izglītība
Mūsu interneta laikmetā jauniešiem no dažādām valstīm ir iespēja sazināties savā starpā, pamazām kļūstot par vienu ar pasaules kultūru, bet dažkārt zaudē piederības sajūtu savai pašai. Jaunieši var vizuāli uzzināt un uzzināt, kā viņu vienaudži dzīvo citās valstīs, taču tajā pašā laikā problēmas ar pašrealizāciju savā valstī var radīt neapmierinātības sajūtu ar savu nacionālo un pilsonisko identitāti.
Un jaunā vecumā to ir grūti mainīt, ja vienlaikus ģimene un valsts, kurā cilvēki dzīvo, nespēja iepazīstināt sevi kā savu dzimteni. Bet šobrīd darbs var būt vērsts uz cilvēka cieņas attīstību , kuras sākums ir citu tautu neuzmanība pret to, ka viņi nav iemācījušies sevi cienīt. Ir nepieciešams attīstīt lepnumu par vēsturi, sasniegumiem, kultūru, savas valsts valodu, izpratni par tās identitāti un vienādu nozīmi starp citām kultūrām, un tas prasa zināšanas par visu, kas iegūta iepriekšējo paaudžu pieredzē kultūrā. Par vēlmi iegūt zināšanas par savu kultūru, vēsturi, zinātni vajadzētu vērst uz darbu jauniešu pilsoniskajā izglītībā.
Pilsoniskās izglītības sistēmas sastāvdaļas
Pilsoniskās izglītības kompleksā var izcelt šādus aspektus:
- politiskās kultūras izglītošana (ietverot personības izglītošanu par savu politisko uzskatu, pārliecību un pilsonisko pozīciju);
- juridiskās kultūras izglītība (ietver izglītību par valsts tiesību normu un likumu ievērošanu, tās pašas morāles principus, vēlmi iegūt pamatskolas izglītību).
Šajā nolūkā tiek izmantotas tādas metodes kā izglītības process, pašmācība, mediju izglītība, ārpusklases izglītības pasākumi, ģimenes un sabiedrisko organizāciju darbs, kuru centieni ir vērsti uz pilsoņa izglītošanu personā.