Iemesli, kas nevēlas doties uz skolu
Protams, katras vecuma grupas iemesli var atšķirties, bet kopumā galvenie ir:
- bailes no nezināmiem notikumiem - tas ir raksturīgi pirmās pakāpes skolotājiem, it īpaši tiem, kuri neiesniedza bērnudārzu, viņi baidās, ka viņiem būs jābūt bez mātes, ka būs daudz svešinieku;
- negatīvas atmiņas un pieredze parasti noved pie tā, ka sākumskolas skolēni saka: "Es negribu iet uz skolu", jo viņiem ir dažas negatīvas atmiņas par iepriekšējo klasi vai sagatavošanu skolai, bērnudārzos, piemēram, dažos konfliktos ar viņu vienaudžiem , mācīšanās grūtības;
- nenoteiktība sevī - ir raksturīga jebkuram vecumam, bet biežāk - pirmajiem skolotājiem, kas baidās, ka viņi nebūs draugi ar klasesbiedriem;
- izpratnes trūkums par apmācības nozīmi, interešu trūkums - tipisks pusaudžiem, kuriem pašlaik ir absolūti atšķirīgas dzīves vērtības un mācības skolā, šķiet, ka viņiem ir laika izšķiešana;
- ģimenes problēmas, piemēram, vecāku šķiršanās , daži skandāli un strīdi var izraisīt to, ka bērns nevēlas doties uz skolu, un tas ir tipisks visām vecuma grupām;
- konflikti ar klasesbiedriem , skolotājiem, neatgriezeniska mīlestība ir tipiski iemesli vidusskolas skolēniem.
Problēmu novēršana
Kad bērns saka: "Es negribu iet uz skolu" - tad tā ir problēma, un, noskaidrojot iemeslu, mums ir jāsāk to risināt. Pastāv pamata ieteikumi:
- vairāk sazināties ar bērnu neatkarīgi no viņa vecuma, pastāstīt viņam par viņa skolas gadiem, viņa pieredzi, bet obligāti visos stāstos jābūt laimīgam;
- mēģināt objektīvi novērtēt problēmas, konfliktus;
- ir pelnījis prieku un slavēt;
- neuztraucieties;
- veidot ciešas attiecības, runāt no sirds;
- iemācīties risināt konfliktu situācijas.
Pirmās pakāpes vecākiem rūpēties par skolu adaptācijas procesu ir pēc iespējas vienkāršāk. Šajā periodā grūtības var izskaidrot, kāpēc bērni nevēlas mācīties. Ir nepieciešams novērot bērnu, klausīties uzmanīgi, kas viņu satrauc. Dažreiz ir noderīgi konsultēties ar psihologu par palīdzību.