Visa cilvēces vēsture ir pilna ar pretrunām, un nav iemesla uzskatīt, ka tas tuvākajā nākotnē mainīsies. Strīdi notiek visaugstākajā līmenī, un ikdienā tie mūs neatstāj. Tādēļ ir vēlams zināt sociālā konflikta struktūru, funkcijas un dinamiku, lai varētu virzīt situāciju un izvēlēties vispiemērotāko uzvedības stratēģiju. Arī šī informācija palīdzēs izprast, kādas priekšrocības un trūkumi pastāv pašreizējā konfrontācijā, un kā tās var tikt izmantotas pašiem par sevi.
Starppersonu konflikta struktūra, dinamika un funkcijas
Jebkurā strīdā ir noteikta struktūra, struktūra, kas ļauj jums orientēties strīda mērķos, cēloņus un plūsmu.
- Konfrontācijas dalībnieki (pretinieki), kuri atšķiras no lomām, sociālā statusa, spēka, deklarētās intereses, rindās vai pozīcijās.
- Strīda priekšmets ir pretruna, kuras dēļ rodas domstarpības.
- Mērķis ir nesaskaņu cēlonis. Var būt sociāls, garīgs vai materiāls.
- Konflikta mērķi ir dalībnieku motīvi, kas izskaidroti viņu viedokļos un interesēs;
- Strīda cēloņi. To izpratne ir nepieciešama, lai novērstu, pārvarētu vai atrisinātu.
- Vide, kas ir konfrontācijas apstākļu kopums.
Jāapzinās, ka tikai "skelets" nemainās, bet pārējie komponenti var būt ļoti dažādi.
Konflikta dinamika ir tā attīstības posmi. Ir trīs galvenie posmi:
- pirms konfliktiem, ko raksturo problemātiskas situācijas rašanās;
- atvērtas konfrontācijas posms, kura laikā notiek galvenie konflikta notikumi;
- pēckonflikta stadija, kas pilnībā vai daļēji normalizē attiecības starp pretiniekiem.
Starppersonu konflikta struktūra un dinamika ļauj saprast strīda iznākumu un izprast tās funkcijas. Bieži tiek uzskatīts, ka jebkura opozīcija ir tikai negatīva, bet tā nav. Konfliktiem ir pozitīvas funkcijas, piemēram, pašreizējās situācijas atvieglošana, iespēju tuvināt un atjaunot attiecības. Turklāt konflikti atklāj patieso cilvēku uzvedības motivāciju, atklāj pretrunas, kuras agrāk tika izslēgtas. Tāpēc jebkura konfrontācija jāapskata no dažādiem leņķiem.