Ģimenei saskaņā ar kanoniem būtu jāuzņemas liela nozīme bērna attīstībā. Tomēr praksē bērni, kas tālu no visām ģimenēm, saņem nepieciešamos apstākļus pilnīgai fiziskai, garīgai un garīgai attīstībai. Tas attiecas ne tikai uz ģimenēm, kas atzīti par nelabvēlīgām. Ģimene, kuru pieaugušie uztver kā labu, nevar izskatīties kā bērna acis. Par to, kā bērns uztver bērnu un par problēmām, kas pastāv bērnu audzināšanā šodien, mēs pasakām tālāk.
Vai bērnam ir nepieciešama ģimene?
Saskaņā ar ANO Konvenciju par bērnu tiesībām katram bērnam ir tiesības uz ģimeni. Ģimenei ir pienākums radīt bērnam visus nosacījumus savas spējas attīstībai, nodrošināt viņa vajadzības, ievērot viņa viedokli un neizpaust bērnu ekspluatācijai un diskriminācijai.
Bērniem ar disfunkcionālu ģimeni bērniem netiek dota iespēja izmantot savas tiesības. Bērni, kas dzīvo vienvecāka vecāku ģimenēs, saņem nepietiekamas attīstības iespējas, kur atlikušajiem vecākiem ir jāpievērš lielāka uzmanība bērna finansiālajam atbalstam.
Tāpat notiek arī tas, ka bērnībā, kas atrodas labklājībā, arī nesaņem pilnvērtīgu intelektuālo attīstību.
Autoritārā izglītība un pastāvīga uzraudzība vislabāk neietekmē bērna attīstību ģimenē. Ja bērns pēc savas būtības ir līderis, viņš izmisīgi pretojas tam, un rezultāts būs viņa nervozitāte, trauksme, pašpārliecinātība un tā tālāk. Ja pastāvīgā kontrole tiek izteikta hiperopē, bērns, kas nevar pieņemt lēmumus neatkarīgi un saprast, kas ar viņu notiek, pieaug vājprātīgi, kaprīzs un atkarīgs no vecākiem.
Pārtikušā ģimenē komunikācija ar bērnu var nebūt atbilstošā līmenī. Vecāki, pateicoties viņu nodarbinātībai vai izglītībai, nepievērš uzmanību šim aspektam, praktiski dodot bērnam sevi. No vienas puses, bērnam ir iespēja attīstīt pasaules iztēli un sevis izpratni, bet, no otras puses, viņš aug ar sajūtu, ka viņam netika mīlēts. Viņš var kļūt atsvešināts un vienaldzīgs pret citu cilvēku emociju izpausmēm.
Dažreiz vecāki, dodot savu bērnu dārzam un skolai, to pieraksta gar ceļu uz daudziem krūzes un sekcijām. No vienas puses, tas ir piemērots bērna attīstībai, bet visu savu laiku nav iespējams aizpildīt. Lai viņš augtu kā harmonisks cilvēks, viņam ir svarīgi pavadīt laiku kopā ar saviem vecākiem kopīgās spēlēs, nodarbībās un vienkārši saziņā. Aprindās, dārzos un skolā bērns nespēs nodrošināt nepieciešamo vecāku aprūpi un atbalstu.
Ģimenes ietekme uz bērna attīstību
Ģimenes nozīme bērna dzīvē ir milzīga: ģimene darbojas kā bērna socializācijas institūcija. Šajā sakarā vecākiem ir jārīkojas atbilstoši viņu bērnu izglītošanai. Bērnu audzināšanas problēmas mūsdienu ģimenēs izraisa daudz diskusiju no pedagogu un psihologu puses. Tajā pašā laikā ir daži stingri punkti, kas jāievēro vecākiem, lai visi ģimenes locekļi varētu justies ērti un bērns varētu saņemt visu, kas nepieciešams viņa attīstībai.
Jaunākā vecuma laikā vecākiem spēles laikā ir jāpievērš uzmanība bērnam, vadot to, taču nav nepieciešama stingra kontrole pār noteiktu darbību veikšanu. Ir nepieciešams atstāt vietu neatkarīgām zināšanām, izpratnei
Jāpatur prātā arī bērnu estētiskā izglītība ģimenē. Vecākiem vajadzētu iepazīstināt bērnu ar skaisto un garīgo pasauli. Ir svarīgi ne tikai iepazīstināt bērnu ar citu darbu, bet arī dot viņam iespēju izmēģināt roku modelējot, zīmējot, dziedot utt.
Pieaugot bērnam, vienlīdz svarīgi ir dot viņam iespēju pieņemt savus lēmumus un attīstīties viņam interesantā veidā. Vienlaikus nevar atstāt bērnu vienīgi ar savām problēmām un bailēm. Viņam vienmēr jāzina un jūt, ka, ja viņam tas neizdodas, pieaugušais būs blakus viņam, kurš viņu atbalstīs un palīdzēs.