Starptautiskā arhīvu diena

Starptautiskā arhīvu diena ir brīvdiena, kuras laikā ir izveidota Starptautiskās arhīvu padomes organizācija, kas apvieno iestādes, kas nodarbojas ar dokumentu un vēsturisko literatūru grāmatvedību, uzglabāšanu un apstrādi daudzās pasaules valstīs.

Holiday Arhīvu diena

Šo brīvdienu var uzskatīt par diezgan jaunu. Tas tika izveidots 2007. gadā, un pirmais svinības šajā pasākumā notika gadu vēlāk - 2008. gadā. Lai gan Starptautiskās arhīvu padomes (ISA) vēsturei ir daudz ilgāka vēsture. Tas tika dibināts 1948. gadā ar UNESCO lēmumu. Līdz ar to 2008. gada 9. jūnija arhīva diena vienlaikus bija svinīga UIA dibināšanas 60. gadadienas jubilejas svinēšana. Papildus šai starptautiskajai organizācijai, citas lielas specializēto uzņēmumu darbinieku apvienības un arhīvi piedalījās Pasaules arhīvu dienas veidošanā. Kopumā šo svētku datumu vairāk nekā 190 pasaules valstis atbalstīja kā svētku pasākumu, kas ļāva piešķirt šo starptautisko statusu šīm svētkiem. Papildus šai dienai daudzās valstīs ir arī arhīvistu dienas, kuras parasti asociējas ar neaizmirstamus datumus kādas valsts arhīvu organizāciju vēsturē. Arhīvu dienu laikā tiek rīkoti dažādi pasākumi, no vienas puses, lai godinātu un izteiktu cieņu pret šīs nozares speciālistiem un viņu svarīgo darbu, un, no otras puses, lai izglītotu sabiedrību, lai parādītu arhīvu darba nozīmi un nozīmi valstij un katrai personai pilsonis.

Arhīvu ieguldījums nacionālā mantojuma saglabāšanā

Ir grūti pārspīlēt speciālistu darba nozīmi arhīva darbā. Viņiem rokās, tēlaini runājot, ir valsts un tās iedzīvotāju vēsture. Arhīvi satur daudz vēsturisku dokumentu, kas palīdz veidot holistisku priekšstatu par vēstures attīstību, svarīgi, pagrieziena notikumi. Arhīvisti ne tikai uzglabā šos sertifikātus, bet arī rūpējas par to nodošanu nākamajām paaudzēm, atjaunotu novecojušus materiālus un arhīvu pārsūtīšanu uz elektronisko formu, kā arī jaunu un esošu dokumentu izpēti.

Bet arhīva darbs ir svarīgs ne tikai visai valstij, bet arī katrai atsevišķai personai. Arhīvos tiek saglabāta informācija par dzīves posmiem, kā arī no juridiskā viedokļa svarīgām darbībām, ko cilvēki veic. Vajadzības gadījumā tos var atrast un atjaunot, kā arī apstiprināt notikuma autentiskumu vai pat personas identitāti.