Peldošās Urosas salas


Aborigēnu ciltis jums pastāstīs par seno Peru iedzīvotāju muti , vēsturi un dzīvesveidu, kuri tūkstošiem gadu ir dzīvojuši kā viņu senči un izturas kā no pagātnes viesi.

Salu vēsture

No leģendas izriet, ka pirms dažiem tūkstošiem gadu (pirms inku periodā) neliela cilts Uros uzbūvēja peldošas salas Ticakas ezerā. Iemesls pārvietošanai no zemes bija tas, ka vienā laikā Inka armija sāka iekarot visu savā ceļā un vienreiz sasniedza Uru un citu cilšu atrašanās vietu, pēc kuras viņi aizbēga uz ezeru. Kara gaitā inkas atklāja peldošās salas, bet tikai pārklātas ar cieņu (katrai ģimenei bija jāmaksā 1 bļoda kukurūzas).

Salu apraksts

Katra peldošā sala (apmēram 40 no tām) atrodas Ticacas ezera krastā no kaltētas daudzslāņu niedres, kas pēc noteiktas procedūras (žāvēšana, mitrināšana utt.) Kļūst elastīga, lai iegūtu vēlamo formu un būtu pietiekams blīvums. Salu glabāšanas laiks ir apmēram seši mēneši, pēc kura materiāls sāk plosīties, un viss ir jāpārveido no jauna. Vietējie iedzīvotāji no niedrēm veido ne tikai salas, bet arī mājas, sadzīves priekšmetus, suvenīrus tūristiem un laivas. Salas attīstās savā veidā, jo dažiem ir tirgi un pat saules paneļi, kas nodrošina elektrību.

Rindu lieto pat kā ēdienu, turklāt vietējās zivis tiek iesaistītas un augušas par labu improvizētām gultām. Sagatavojiet ēdienu uz rūķa un uzmanīgi pārliecinieties, vai uguns neietilpst sausajā cukurniedē, tāpēc gatavam ir vienmēr gatavs gatavs ūdens spainis.

Ir svarīgi pieminēt, ka salas nav īsti peldošas, jo tās ir aprīkotas ar sava veida enkuru un gandrīz vienmēr paliek vienā vietā. Pārcelšanās pa salas ezeru tikai tad, ja ūdens līmenis ezerā sāk mainīties.

Kā tur nokļūt?

Salas atrodas Ticacas ezerā, 4 kilometrus no Puno pilsētas. Iegūt to no viņas 20 minūtēs ar motorlaivu. Apmeklēt tos noteikti ir vērts, jo tas ir unikāls piemērs tam, kā mūsdienu pasaulē peru iedzīvotāji saglabāja savu senču tradīcijas un tradīcijas.