Daugavgrīvas cietoksnis


Brīnišķīga valsts Latvija var piedāvāt tūristiem dažādas kultūras atrakcijas, kas ir vēsturiskas vērtības. Viens no neaizmirstamākajiem objektiem ir Daugavgrīvas cietoksnis.

Daugavgrīvas cietoksnis - vēsture

13. gadsimta sākumā Daugavas pussalā, starp Rīgas jūras līci un Buļļupes kreiso pieteku, klosteri uzcēla cisterciešu mūki, ko sauca par Dunamundu. Tādējādi sākās bagātīgā Daugavgrīvas cietoksnis (Ust-Dvinska).

Dažādos laikos šo cietoksni apmeklēja milzīgi militārie vadītāji, veiksmīgi politiķi un valsts līderi. Starp tiem ir Pēteris I, Aleksandrs II, Nikolajs II, poļu karalis Stefans Batoris un Zviedru karalis Gustavs II Adolfs. Visā tās vēsturē cietoksnis pastāvīgi pāriet no valsts uz valsti.

Tā unikālā ģeogrāfiskā atrašanās vieta ļāva kontrolēt visus gan komerciālos, gan militārus kuģus, dodas uz Rīgu , kas padarīja cietoksni par gardu skudru jebkurai valstij un kārtībai. Sākotnēji kopā ar baltajiem mūķiem baznīcā norunājās zobenieki, viņi savāca cieņu no izbraucošiem kuģiem. Templis sienas tika pasargātas no Skandināvijas atkāpju reidiem. Vēlāk klosteris nodeva Livonijas ordeņa priekšā. Tajā laikā templis jau bija ieguvis aizsardzības stiprinājumus, kas jau padara to jau par cietokli.

Cietoksnis pastāvīgi tika iznīcināts, un katru reizi, kad tika pārbūvēta, atkal no jauna. No sākotnējā klostera un tās aizstāvības praktiski nekas nemainījās. To veicināja Daugavas gultnes maiņa, upe atrada jaunu Rīgas jūras līča izeju, kas noveda pie Daugavgrīvas cietoksnes celtniecības jaunajā vietā, kur tā atrodas.

17.gadsimta sākumā dominēja cietokšņi, kas uzvarēja Rīgu. Tajā laikā tika būvēti galvenie aizsardzības stiprinājumi, kas joprojām pastāv. 20. gadsimta 20. gados cietoksnis nodots Krievijas armijas pavēlniecības priekšā. Sienu nostiprināšana turpinājās Krievijas vēsturē Dunamundes laikā. Vienlaikus šis nozīmīgais priekšpostenis Krievijai ir kļuvis par valsts amatpersonu politisko pārstāvi.

XIX gs. Beigās cietoksnis pēc dzelzceļa sliežu novietošanas sāka celt nepieciešamos materiālus priekšposta modernizācijai saskaņā ar jaunākajiem militārajiem notikumiem. Pirmā pasaules kara sākumā Ust-Dvinska cietoksnis bija visstiprinātais Krievijas impērijas cietoksnis. Tajā bija desmit tūkstoši spēcīga armija un moderns artilērijas arsenāls. Cietoksnis bija nepieejams no jūras vai no zemes.

1917. gadā atkāpšanās laikā krustu cieta Krievijas karaspēks, lai neatstātu šo militāro objektu pret vāciešiem. Tad cietoksnis pāriet no boļševikiem uz igauņiem un pēc tam uz Baltās gvardes. Padomju laikos cietoksnis kļuva par slepeno militāro priekšmetu. Blakus tam tika uzcelta militārā pilsēta.

Daugavgrīvas cietoksnis mūsdienās

Līdz šim Daugavgrīvas cietoksnis ir Latvijas arhitektūras piemineklis un nodots komerciālai organizācijai restaurācijas darbu veikšanai. Burtiski tuvākajā nākotnē atjaunotā cietoksne tiks atvērta tūristiem visās tās spēkos un varenībā. Šeit būs ekskursijas ar kazemātiem un pulverveida torņiem, atvērs novērošanas platformas un muzejus, pārtrauks parkus.

Tagad Daugavgrīvas cietoksnis ir drupas, ko ikviens var apmeklēt. Tūristi šeit ieradušies vēsturē, pieskaroties XVII gs. Sākuma cietoksnim, klīstot cauri sabrukšanas sienām un aizsardzības struktūrām. Viltotu sienu un sagrauta torņu fona rezultātā tiek iegūtas izcilas fotogrāfijas, kas rotā visu Latvijā ceļoto ceļotāju kolekciju.

Daļa no cietokšņa pieder valstij, otra daļa tiek nodota Latvijas armijai. Restaurācijas līdzekļi atjauno to, kas tiek definēts kā arhitektūras piemineklis. Daļa no cietokšņa darbojas Rīgas ostas teritorijā . Iespējams, drīzumā Latvijas iestādes atjaunos šo vietu, kur lielas lietas darīja vācieši un poļi, zviedri un krievi.

Kā nokļūt Daugavgrīvas cietoksnī?

Pilsētas cietoksni var ērti nokļūt ar sabiedrisko transportu - brauciet ar autobusu nr. 3, mikroautobusu un ātrvilcienu. Apstāšanās, ko sauc par "Club", uz kuras jums vajag izkāpt, ir pēc tam, kad šķērsoja Bullupe kanālu. Daugavgrīvas cietoksnis atrodas 100 metru attālumā no pieturas.