Iespējams, ka korupcija bija ne tikai aizvēsturiskajā sabiedrībā, kad cilvēki ēd vienīgi kokus un mamutas gaļu. Viņiem bija pietiekami daudz no šīm dabas dāvanām un nebija nepieciešams dot cilts vadītājam vai priesteriem kukuļus, lai no kaimiņiem izmantotu plašāku lauka daļu. Bet tiklīdz parādījās pirmā amatpersona, un šī persona jutās ar varas garšu, uzreiz korupcija kļuva neizbēgama. Jau senā Ēģipte un Mesopotāmija zināja šo postošo parādību. Mūsu attīstītajā sabiedrībā ir vēl vairāk neticamu kārdinājumu nevis amatpersonu rokās, kas nepiekāpjas, lai pieprasītu kukuļus par saviem pakalpojumiem.
Korupcijas apkarošanas vēsture
Cīņa ar šo ļaunumu jau ilgu laiku ir mēģinājusi. Vecie burti mums pastāstīja par likumiem, kurus ķēniņi un ķeizari pieņem pret saviem mantkārīgiem priekšmetiem. Ivānijas Draudzības spriedums, kuru tsars parakstīja 1561. gadā, teica, ka kukuļņemšanai ir pieļauta nāvessoda izpilde. Pastāv tautas rezistences pret civildienesta ierēdņu patvaļu piemēri. Maskavieši 1648. gadā organizēja tādus pogromus, ka sadedzina pat kapitāla daļu. Karalis Aleksejs Mihailovičs bija spiests pievilināt pie tautas pūli divus viņa ministrus - Zemnieku un Puskārsku pavēlniecības vadītājus. Gadu vēlāk, katedrāles kodeksā 1649, kriminālatbildība tika uzsākta par kukuļošanu.
Korupcijas apkarošanas problēmas arī apgrūtināja Pēteris I. Valdīšanas laikā izšķērdēšana sasniedza satraucošas proporcijas. Pēc viņa nāves princis Menshikovs varēja atsaukt vairākus miljonus rubļu no zelta un dārgakmeņiem no ārvalstu bankām. Ne mazāk par viņu uz valsts rēķina tika papildinātas citas amatpersonas. Tika ieviesti stingri likumi, pastiprināti tika apkaroti korupcijas novēršanas pasākumi, augsta līmeņa vadītāji periodiski sodīja, taču neviens no prinčiem nevarēja pilnībā izskaust šo kaitīgo parādību.
Partijas korupcija vispirms parādījās Rietumeiropā. Lielās korporācijas un uzņēmumi, kas lobēja viņu privātās intereses, cienīja nevis konkrētu konkrētu politiku, bet tieši partijas kases priekšmetu. Trešās pasaules valstīs valdošie režīmi šajā sakarā noteica savas valstis, ka bez naudas piedāvājuma nav iespējams kaut ko atrisināt. Piemēram, Indonēzijā prezidents Suharto skaidri norādīja uz ārvalstu korporāciju kukuli, ka viņam jāmaksā viņa ģimenes klanam atļauja strādāt šeit.
Starptautiskā cīņa pret korupciju
Kara ar šo ļaunumu apgrūtina dažādu spēku tiesību sistēmu atšķirības. Dažās valstīs tiek sodīti tikai briberi, bet citos - tikai kukuļus. Naudas piedāvājums viņiem nav noziegums. Amerikas Savienotajās Valstīs oficiālu paaugstināšanu var saņemt tikai no viņa valdības un par šī noteikuma pārkāpumu, līdz pat diviem gadiem cietumā. Par kukuļiem šajā valstī parasti tiek piemēroti brīvības atņemšanas noteikumi līdz 20 gadiem. Tāpēc šeit korupcijas līmenis ir daudz zemāks nekā citās valstīs. 1989. gadā Septiņas grupas valstis izveidoja Starptautisko noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas grupu, kas izstrādāja un palīdzēja īstenot virkni pasākumu pret cīņu pret šo ļaunumu. 2005. gadā stājās spēkā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencija. Pamazām pasaules sabiedrība cenšas panākt vienotus standartus visu attīstīto valstu krimināltiesību jomā. Starp valstīm notiek informācijas apmaiņa, to personu izdošana, kas izdarījuši korupcijas noziedzību. Ne mazāk svarīgi ir sociālie pasākumi korupcijas apkarošanai, kurus pakāpeniski ievieš visās valstīs, lai novērstu noziedzību.
Pretkorupcijas diena
Pirmā Starptautiskās pretkorupcijas dienas diena tika svinēta 2003. gada 9. decembrī. Šī diena visaugstākajā līmenī Meksikas pilsētā Meridā notika liela konference. Parakstīšanai tika atvērta ANO Konvencija pret korupciju. Visas valstis, kas parakstīja šo dokumentu, kriminalizēja kukuļošanu, naudas atmazgāšanu, publisko līdzekļu zādzību. Visus līdzekļus vajadzētu konfiscēt no noziedzniekiem un atgriezties valstī, kur viņu zādzība tika izdarīta. Konferencēs, demonstrācijās, sanāksmēs jānotiek Starptautiskajā pretkorupcijas dienā. Visiem cilvēkiem, kuri uzskata šo fenomenu par noziegumu, ir jāapmainās ar savu pieredzi, apvieno savus centienus un kopā cīnās pret ļaunu.