Senās sieviešu galvassegas

Senais sieviešu kostīms var daudz pateikt par sievieti. Apģērbi noteica pēc vecuma un ģimenes stāvokļa , dzīvesvietas un profesijas, labklājības līmeņa. Īpaši nozīmīgs kostīmu elements bija galvassefons. Ar viņu palīdzību sieviete centās uzsvērt viņas cieņu, piesaistīt uzmanību. Tāpēc senās krievu sieviešu galvassegas bieži bija diezgan sarežģītas dizaina, gaišas un grūti izrotāt. Muzeja sadalīja seno sieviešu galvassegu meitenes un precētu sieviešu vidū.

Maiden galvassegs

Pielāgošanas noteikumi ļāva meitenēm pilnīgi nesedzīt galvas, kas ļāva pretendentiem sirdī apbrīnot greznas pīnes. Senā jaunavas cepure bija pieres (vainags) vai pārsējs uz pieres (pūķis - no vārda liekuma), dekorēts ar ķēdēm, lentēm ar izšuvumu, krellēm, kuloniem.

Ļoti populāra starp meitenēm bija nukosnik - trīsstūra bērzu miza, kas bija klāta ar audumu un bagātīgi dekorēts ar pērlītēm, izšuvumiem ar mežģīnēm. Zīmuļa bija piestiprināta pie pinuma pamatnes.

Kā svētku galvassegas izmantoja Koruns (no vainaga) vai augsti vainagi (līdz 10 cm). Kronas mala bija iegriezta. Augstākie zobi tika novietoti uz pieres, kas labvēlīgi uzsvēra sievietes īpašības. Koruns arī dekorēts ar pērlēm, dārgakmeņiem, kuloniem.

Kāds bija laulāto sieviešu galva?

Visizteiktākā senā krievu galvassega bija kokoshnik, kas valkāta pēc kāzām. Kokoshniki bija citāda forma. Visbiežāk - vāciņš ar augstu ochel.

Visbiežāk sievietes vecākā galvassefrika - kitschka (kika). Kitschka forma un izmēri bija atkarīgi no reģiona: puse ovāls, ovāls, kaļķakļveida cilmes un ragains. Izrotāt komplektus, ko izmanto izšuvumi, kā arī krelles, stikls, pērles, mežģīnes. Uz galvas frontes priekšējās daļas (pie acīm) tika piestiprināta austā sieta vai krelles vai pērle.